Saskaņā ar interneta ārēs pieejamo informāciju, termins "ekokritika" dzima gandrīz pirms pusgadsimta. Tā radītājs bija Viljams Rekerts (William Rueckert), kurš 1978. gadā šo jēdzienu iekļāva diskusijas "Literatūra un ekoloģija: eksperimenti ekokritikā" nosaukumā. Kas kopš tā laika ir noticis, kādas mentālās un sociālās teritorijas šis 20. gadsimta …

Maija beigās VEF kvartālā notiks tradicionālā Latvijas Mākslas akadēmijas Modes skate. Tajā tiks izrādītas šī gada labāko Modes dizaina specialitātes studentu darbu veikums, prezentējot 19 kolekcijas. Kā stāsta organizatori, "šogad jauno modes dizaineru kolekcijās dominēs bērnības atmiņas un nostaļģiski personiski stāsti, līdztiesības jautājumi un …

Kas ir Eiropas klimata pakts? Ar ko tas atšķiras no Zaļā kursa? Ko Eiropas Savienība vispār dara klimata jomā? Kāda saistība ir cementa ražošanai ar klimata ietekmes mazināšanu? Ko tas nozīmē - "klimata konkurence" un vai tam ir kāda ietekme uz mums? Par šiem un vēl citiem jautājumiem runāsim ar divām Eiropas klimata pakta vēstnesēm - Madaru Meļņik…

Veicot remontdarbus, mēs izvēlamies produktus, kas mums šķietami nodrošina labāku dzīves kvalitāti. Piemēram, mēs dodam priekšroku ūdensnecaurlaidīgai sienas krāsai vai grīdai bez elektrostatiskā lādiņa. Šādas īpašības visbiežāk tiek panāktas ar noteiktu ķīmisku piedevu palīdzību. Diemžēl tam ir sava cena. Laika gaitā no būvmateriāliem, ko esam izm…

Vai augi sazinās? Ja jā, kā viņi to dara? Vai arī viņiem ir savs internets? Ko viņi ziņo viens otram? Vai mēs, cilvēki, arī varam sazināties ar augiem? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko raidījumā uzdosim pētniekam Zigmundam Orlovskim.

Kādā klimatā dzīvosim vecumdienās? Kāda gaisa temperatūra būs šī gadsmita vidū? Cik intensīvi būs nokrišņi tuvākajās desmitgadēs? Meklējot atbildes, zinātnieki nodarbojas ar nākotnes klimata pārmaiņu pētniecību. Viņi izstrādā dažādus iespējamos nākotnes scenārijus, balstoties uz fizikas likumiem, siltumnīcefekta gāzēm un dažādiem cilvēku darbības p…

Pavisam nesen, janvāra otrajā pusē, Eiropas Parlaments deva zaļo gaismu direktīvai, kas būtiski ierobežos - vismaz tāds ir plāns - zaļmaldināšanu. Jaunie noteikumi prasa produktu marķējumā iekļauto informāciju padarīt skaidrāku un uzticamāku. Ja direktīvu pieņems, marķējumā būs aizliegts bez pierādījumiem izmantot tādas vispārinātas ar vidi saistīt…

Kāda ir kara ietekme uz cilvēkiem, mēs zinām - par to var lasīt grāmatās, redzēt dokumentālajās un mākslas filmās. Šobrīd, 21. gadsimtā, par to var uzzināt arī sociālajos medijos. Bet kāda ir kara ietekme uz vidi? "Ukraina ir viena no pirmajām valstīm, kas rūpīgi uzskaita Krievijas uzbrukuma rezultātā Ukrainas videi radīto kaitējumu, tostarp norādo…

Kāds bija 2023. gads, ja vērtējam to vides aizsardzības kontekstā? Vai un kā globālie notikumi ietekmēja procesus Latvijā? Cik sagatavoti esam klimata pārmaiņām? Kāda ir situācija saistībā ar bioloģisko daudzveidību? Pērno gadu vērtēs trīs vides eksperti: Jānis Brizga, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs, Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda vadītājs …

"Nevietu ētiskā dimensija", "racionāli dzīvnieki", "spekulatīvais dizains dabīgas dabas invāzijas apkarošanā" - tās ir tikai dažas no tēmām, kas aplūkotas žurnāla "Tvērums" jaunākajā numurā. Sestā "Tvēruma" tēma ir "vide", un autori to tver gan "dabas", gan "urbānā" kontekstā. Šajā raidījumā divi no žurnāla komandas - Patrīcija Kuzmina un Jānis Gaņ…

"Kultūra, sievasmāt, sākas no mazmājiņas!" reiz kāds episks tēls stingri norādīja kādā tik pat episkā filmā. Vai tā patiešām ir? Kāda ir tualešu nozīme mūsu dzīvē - gan individuālā, gan sociālā, gan vides kontekstā? Vai visiem cilvēkiem ir pieejamas tualetes? Ko nozīmē - "laba tualete"? Kāda ir situācija pasaulē un Latvijā? Un kas gan var noiet gre…

"Labs dizains ir saistīts ar ilgtspēju, iekļaušanu un atbildību. Veidojot dizainu, mērķis nav vienīgi radīt ko jaunu, bet arī uzņemties atbildību pret sabiedrību un vidi, cenšoties veicināt labāku pasauli," uzsver Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vadītājs Matīss Zvaigzne, "Dizaina procesā studenti risina arī ilgtspējas jautājumus, pievēr…

Pēdējo gadu krīzes skarbi apliecina - mūsdienu pārtikas sistēmas ir ievainojamas. Cik reāls ir mūsu risks jau pavisam tuvā nākotnē saskarties ar situāciju, kurā nespējam nodrošināt pārtikas pieejamību visiem? "Pārtikas sistēmām ir jāmainās visos līmeņos. Tomēr, lai gan mēs to redzam arvien skaidrāk, jautājums, no kurienes mēs varam sagaidīt pārmaiņ…

Kurš gan būs tik neprātīgs, lai apšaubītu Baltijas jūras piekrastes skaistumu? Ja neiedziļināmies, grūti noticēt, ka šis skaistums ir apdraudēts. Un mēs, cilvēki, esam tie, kas šo skaistumu posta. Šajā raidījumā runāsim ar Jāni Ulmi, kampaņas "Mana jūra" dibinātāju un Elīnu Kolāti, "Zero Waste Latvija" valdes locekli. Kampaņa "Mana jūra" jau divpad…

"Zaļš" ir ne tikai krāsa. Šādā vārdā sauc arī principiālus cilvēkus, kam rūp vides aizsardzība. Šādu vārdu mīl arī mārketings, ne vienmēr gan pamatoti. Un tad, kad produkta, pakalpojuma, plānu vai ideju "zaļums" ir vien mārketinga triks, to sauc par "zaļmaldināšanu". Cik "zaļa" ir Latvijas konkurētspēja? Vai, plānojot Latvijas valsts attīstību, mēs…

"Garīgā apvedceļa iešana ir cilvēka mēģinājums izvairīties no emocionālām sāpēm un mēģinājums aizpildīt iekšējo tukšumu, pievēršoties garīgumam," raksta amerikāņu klīniskais psihologs Džons Velvuds. Kā saprast, vai ejam pa garīgo ceļu vai pa garīgo apvedceļu? Vai un kādas ir pazīmes, kas tos atšķir? Vai mistiskā pieredze liecina par indivīda garīgo…

Filosofijas žurnālu "Tvērums" veido domubiedri, kas uzskata - "filosofija ir [domāta] visiem un tai ir būtiska vieta mūsdienu vidē." Pavisam nesen žurnāls nosvinēja savu divu gadu jubileju. Katrs no numuriem iedziļinās citā tēmā, to redakcija izvēlas balsojot. Šobrīd tapšanas stadijā ir izdevums par vidi. Žurnāla veidotāji uzskata, ka vides tēma pa…

Vides humanitārās zinātnes piedāvā dažādus jaunus un alternatīvus skatījumus uz cilvēka-vides un cilvēka-dabas attiecībām, norādot, ka efektīvai, pozitīvi orientētai vides ētikai jāsākas cilvēka pašizpratnē. Tam pamatā ir vienkārša atziņa – tam, kā uztveram sevi, savu ķermeni un savu apkārtni, ir liela nozīme. Ja dabu uztveram atsvešināti – tā kļūs…

Izglītots pircējs zina: ja vēlas nopirkt ekoloģiski tīru pārtikas produktu, ir jāraugās, vai tam ir sertificēts ekomarķējums. Tāpat jārīkojas arī tad, ja gribam iegādāties videi saudzīgu sadzīves ķīmiju. Kā ir ar pannām, dīvāniem un drēbēm? Vai ekopannas, ekodīvāni un ekodrēbes eksistē, vai arī, ja redzam šādu reklāmu, tie ir vien mārketinga triki,…

Krievijas iebrukuma Ukrainā gaismā asi ir iezīmējusies Latvijas energoneatkarības tēma. Kā Latvijai nodrošināt savus iedzīvotājus ar enerģiju, ņemot vērā gan šī brīža ģeopolitiskos notikumus, gan prognozēto klimata krīzi? Kāpēc biedrība "Zaļā brīvība" kritizē Skultes termināļa būvniecību? Vai un kā varam pāriet uz citiem enerģijas avotiem? Kādas ir…

Vai pagātnes apcere un analīze var palīdzēt risināt šodienas krīzes? Tas ir tikai viens nojautājumiem, ko uzdod izstāde “Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma”, kas gandrīz trīs mēnešus bija skatāma Rīgas mākslas telpā. Izstāde pievēršas ekoloģijas un sociālpolitisko pārmaiņu jautājumiem mūsu reģionā, sa…

Vai viegli būt pankam 21. gadsimta sākumā - Rīgā, Latvijā, Eiropā? Vai varam runāt par "Latvijas panku scēnu", kāda tā ir? Vai un kā šī subkultūra ietekmē mūs visus? Vecgada vakarā pie mums ciemos Dāvis Krauklis - panks un mūziķis, kas jau desmit gadus nodarbojas ar pasākumu, festivālu un koncerttūru organizēšanu, izmantojot segvārdu Discultur. Dec…

Pēdējos gados publiskajā telpā nosacīti bieži var dzirdēt tādus vārdus un vārdu savienojumus kā "klimatneitralitāte", "Eiropas Zaļais kurss", "energoefektivitāte". Vai un kā šie jēdzieni pieredzami tīri praktiskā līmenī? Piemēram, vai un kā tiek plānota transporta plūsma, lai tā būtu gan videi draudzīga, gan cilvēkiem ērta? Vai energoauto uzlādēt v…

Kāpēc cilvēki iesaistās apkaimes biedrībās? Vai un kā apkaimes biedrības var ietekmēt pilsētas attīstību? Kas jauns Sarkandaugavā un Grīziņkalnā, un kādi ir šo apkaimju biedrību lielākie izaicinājumi un nākotnes plāni? Šodien radio Naba studijā viesosies Ilze Rukšāne, Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāve, kā arī Marta Kotello un Andrejs Kal…

Kas ir energokopienas? Kā un kad šis koncepts radās, kāda ir tā vēsture un "darbības teritorija"? Kas šobrīd notiek Latvijā - vai jau varam runāt par plašu "enoergokopienu kustību"? Kādi ir izaicinājumi, ieguvumi, riski? Vai energokopienu attīstība ietekmēs to, kā raugāmies uz enerģijas ražošanu, patēriņu un izmaksām? Radio Nabas studijā viesos jom…

Latvijas jūras piekraste ir pakļauta pastāvīgām pārmaiņām – lēzenās smilšu pludmales ir izteikti jutīgas pret vētru izraisīto eroziju. Lai gan šie procesi ir notikuši jau gadsimtiem ilgi, pēdējos gados erozijas apmēri palielinās. Eksperti ir pārliecināti, ka nākotnē tie kļūs vēl intensīvāki - nākotnes klimata pārmaiņu prognozes liecina gan par vidē…

Latvijā ir vairāk kā 12 000 upju un strautu, to kopējais garums - apmēram 38 000 km. Tajās peld zivis un dažreiz, lielākoties vasaras sezonā, arī cilvēki. Reizēm peldēt ir grūti gan cilvēkiem, gan zivīm, jo ūdens plūšana ir apgrūtināta - uz daudzām Latvijas upēm ir uzbūvēti aizsprosti. Kas īsti ir "aizsprosti"? Kad un kāpēc tie radās? Vai un kādi a…

"Provodņiks" atrodas vienā no vēsturiski senākajiem Rīgas rūpniecības rajoniem, Sarkandaugavā. Industriālā kvartāla lielāko ēku ir projektējis viens no 19. gadsimta ievērojamākajiem inženieriem un arhitektiem Edmunds fon Trompovskis. Šobrīd mājai piemīt nobružāti industriāls šarms, kas valdzina daudzus 21.gadsimta urbānajā vidē mītošos radošos cens…

Blakus Ķīšezeram ir liela māja, kurā nu jau ilgāku laiku norit dažādi procesi. Mākslinieku darbnīcās dzimst jaunas realitātes, Brīvbodē savu otro dzīvi pieredz dažādi apģērbi un citas lietas, mūziķi dalās ar jaunradītajām skaņām, brīvprātīgie veido azsargtīklus no saziedotiem audumiem, māja iegūst jaunus vaibstus. Un tas vēl nav viss. Vairāk par to…

Tas, ka mūsdienu pasaulē viss ir saistīts, vienlaikus ir gan labi, gan slikti. Kāpēc labi, to varam apcerēt, atverot savu ledusskapi - daudzi produkti tur neatrastos, ja mēs nebūtu globālā pārtikas tīkla tiešie ieguvēji. Kāpēc slikti - jo Krievijas iebrukums Ukrainā rada ilgtermiņa postījumus ne tikai šīm divām valstīm, bet arī globāli. Vai un kā p…

Vai tiešām gaisa piesārņojums ir dabiska urbānās vides blakne, ar ko mums vienkārši jāsadzīvo? Vai arī šobrīd, 21. gadsimta sākumā, mums ir iespējas gaisu savās pilsētās padarīt tīrāku? Šoreiz radio Naba studijā viesosies Dace Sevčenko, Manabalss.lv komunikācijas projektu vadītāja - viņa pastāstīs par kādu ar tīru gaisu saistītu iniciatīvu; vairāk …

Ja vēl pirms pāris mēnešiem “energoneatkarība” nebija pirmais vārds, kas ienāk prātā, mostoties no rīta, šobrīd tikai retais uzdrošinās apšaubīt Latvijas energoneatkarības nozīmīgumu. Kāda šajā kontekstā ir ietekmes uz vides novērtējuma loma? Kāds ir tā mērķis un kādi ir riski, ja atsakāmies no tā? Kāda ir sabiedrības, vietējo kopienu loma, kad run…

"Hei, vai Tu gribētu šajā sestdienā atnākt uz radio Naba? Gribu uztaisīt raidījumu par to, kā ir "būt ielu muzikantam mūsdienu pasaulē"", es viņam rakstu. Viņš atbild apstiprinoši un piebilst, ka jau drīzumā, no maija, kopā ar sievu plāno "pārcelties uz dzīvi mašīnā un ceļot, spēlēdami ielās". Harijs Vagrants ir ielu muzikants jau vairāk nekā 12 ga…

1979. gadā Ženēvā notikušajā pirmajā pasaules klimata mainības konferencē klimata pārmaiņas tika atzītas par aktuālu globāla līmeņa problēmu. Tiek prognozēts, ka pasaules vidējās temperatūras pieaugums laika posmā no 1990.- 2100. gadam būs no 1,1 - 6,4 ° C. Šāda mēroga sasilšana ietekmē globālo klimatu: nokrišņu daudzumu, jūras līmeņa un vētru biež…

Pēdējie gadi it īpaši ir izgaismojuši to, cik ļoti mēs esam saistīti globālā līmenī. Notikumi citās zemās atstāj ietekmi uz mums, pat ja to neapzināmies. Savukārt mūsu visbanālākās izvēles, piemēram, iegādājoties pārtikas produktus, var būtiski ietekmēt citās valstīs strādājošo cilvēku dzīves. Ja pārtika veikalā ir lēta, tā reti kad patiešām ir lēt…

Vai zeme ir plakana, vai apaļa? Vai zinātnes sasniegumi mūs nogalinās, vai izglābs? Vai klimata pārmaiņas eksistē, vai arī tās ir izdomātas? Atbildes uz šiem jautājumiem mūsdienās nošķir cilvēkus līdzīgi kā agrāk to paveica reliģija. Vairākās Eiropas valstīs kā atbilde klimata pārmaiņām ir Klimata likuma pieņemšana. Ideālajā pasaulē tas ir normatīv…

2021. gada noslēguma raidījumā runāsim par spilgtākajiem šī gada notikumiem vides un enerģijas jomā, kā arī uzzināsim, kas un kāpēc ir ilgtspējīgu pārmaiņu vēstneši pārejā uz atjaunīgiem energoresursiem. Raidījuma viešņa ir Krista Pētersone, biedrības "Zaļā brīvība" eksperte. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.…

Zāles nebūtu vērts lietot, ja tajās nebūtu vielas, kas iedarbojas uz dzīvām šūnām. Tieši pateicoties tam, medikamenti ir efektīvi. Diemžēl spēju iedarboties uz dzīvajām šūnām zāles saglabā arī tad, kad nonāk apkārtējā vidē - tās sāk iedarboties uz organismiem, kam šī iedarbība nepavisam nav vajadzīga. Ietekmējot vienu sugu, vienmēr tiek ietekmēta v…

Atvasara tuvojas savām ikgadējām beigām, pēc tam būs drēgns laiks. Pēc tam auksts. Daļai rīdzinieku drēgns būs arī dzīvokļos. Mentāli nepatīkami, fiziski izaicinoši. Bet varam paskatīties uz to no otras puses, jā, kā uz iespēju. Kā aukstums mums var palīdzēt kļūt stiprākiem un veselākiem? Jautājumus uzdod Sanita Rībena, uz tiem atbildēs rūdīšanās t…

Vai mūsu rūpes par mājdzīvniekiem ir mīlestības vai savtīguma izpausme? Vai mājdzīvnieku salīdzināšana ar aifoniem ir pārspīlēta, vai - tieši otrādi - skarbi patiesa? Jau ilgu laiku mēs radām dzīvniekus, kas nespētu izdzīvot brīvībā. Tie ir radīti dzīvei nebrīvē, dzīvei ciešā atkarībā no mums, cilvēkiem. Izrādes "Ved mani mājās! Vol. 2" sižeta pama…

Tu dzīvo Latvijā, daudz strādā, esi noguris. Draugi tev iesaka atpūsties, varbūt "doties dabā". Tev patīk izaicinājumi, tāpēc tu nolem "doties dabā", bet uz nedēļām divām trim. Un pie tam viens pats. Un ziemā. Kā sagatavoties šādam izaicinājumam, lai tas nestu jaunus iespaidus, nevis tavu pāriešanu citā dimensijā? Kas jāņem vērā, ja nolem doties da…

"LastāDIYas kvartāls" - tā viņi sevi sauc, rotaļājoties ar latviešu un angļu valodas sniegtajām iespējām. Attīstīt kvartālu biedrība "Free Riga" sāka jau 2015. gadā, toreiz tā bija tikai viena ēka Puškina ielā 11. Jau nākamajos divos gados tika apgūtas vēl 4 ēkas, arī āra teritorija. "Kvartāls ir kļuvis par degpunktu DIY jeb “dari-to-pats” kultūras…

Ir 21. gadsimta sākums un reti kurā dokumentā, preses izdevumā vai svarīgā sapulcē iztiek bez vārda "ilgtspēja" piesaukšanas. No vienas puses, tas ir labi, jo kurš gan saprātīgs un ar līdzjūtību apveltīts cilvēks negrib dzīvot pasaulē, kuras nākotnes vektors neietiecas apokalipsē vai distopijā? No otras puses, pārāk bieža kāda vārda lietošana neret…

Aizvien mazāks kļūst to cilvēku skaits, kas vēl joprojām dzīvo maldīgā neziņā par plastmasas dzīves ilgumu. Mēs un jūs, protams, zinām, ka šī brīža aplēses liecina - plastmasas izstrādājumi, no kuriem liela daļa agrāk vai vēlāk savā nodabā sāk klīst pa jūrām un okeāniem, tā dzīvosies ilgi jo ilgi. Iespējams, savu pustūkstoti gadu. Bet vai jūs zināj…

Šonedēļ 8. martā atzīmējām Starptautisko sieviešu dienu un publiskajā telpā varēja vērot vairāku paradigmu sadursmi: noritēja sīva cīņa, kā tad īsti interpretēt un svinēt šo dienu. Vai tā ir padomju laika atrauga? Vai tā ir diena, kad vīrieši sievietēm dāvina puķes un šokolādi? Vai tā ir diena, kad aktualizējam jautājumus, kas saistīti ar sieviešu …

Kā radās pirmie T krekli? Vai T krekli ir iekarojuši pilnīgi visus kontinentus? Kādas ir vides problēmas, kas saistītas ar šo industriju? Vai un kā mēs varam runāt par ilgtspējību un aprites ekonomiku šajā kontekstā? Vai Latvijā varam iegādāties videi draudzīgus T kreklus? Par to visu runāsim ar divām raidījuma viešņām - "Zaļās brīvības" vides eksp…

Lai vieglā iepakojuma konteinerā iemestajiem materiāliem būtu iespēja dot otro dzīvi, ir jāsadarbojas daudzām iesaistītajām pusēm: veikalos pieejamiem iepakojumiem jābūt pārstrādājamiem, šķirojamo atkritumu konteineriem jābūt ērti pieejamiem, iedzīvotājiem sniegtajām instrukcijām – skaidrām, bet pašiem iedzīvotājiem – motivētiem un ar sapratni, kāp…

Mums, cilvēkiem, ir izdevies kļūt par dominējošo šīs planētas sugu. Un ko tur liegties, ir patīkami apzināties sevi kā spēcīgas, veiksmīgas un gudras sugas pārstāvi. Liela daļa no mums dzīvo nosacīti ilgi, ēd salīdzinoši labu pārtiku un uz citām sugām noraugās galvenokārt kā uz subjektiem, kas ir vai nav mums "noderīgi". Diemžēl šim spēkam ir arī b…

Ir situācija. Ir sarežģīta situācija. Un ir cilvēku domas, emocijas, attieksme. Kāda ir šo abu dimensiju - ārējās situācijas un iekšējo procesu - savstarpējā mijiedarbība? Par to, kāda ir cilvēku uzvedība, domas un emocijas Covid 19 krīzē, raidījumā Nezāle runājam ar diviem pētniekiem - Latvijas Universitātes profesoru sociālajā psiholoģijā Ivaru A…

Pēc pāris nedēļām episkais 2020. gads būs noslēdzies. Kas nozīmīgs notika šajā gadā vides aizsardzības jomā? Par ko mēs varam lepoties, par ko dusmoties un par ko bēdāties? Un ko mums sola nākamais, 2021. gads? Lai to noskaidrotu, uz radio Naba studiju esam uzaicinājuši divus Latvijas vides aizsardzības jomas dinozaurus - Jāni Brizgu, biedrības "Za…