Tilti Latvijā: Naudas remontiem par maz, tehniskais stāvoklis - apmierinošs

Latvijas Radio analītika

Līdzekļu trūkums autoceļu nozarei sabiedrībā tiek apspriests gadu desmitiem, tomēr tikai pēdējos gados pastiprinātu ievērību piesaistījuši arī tilti. No autoceļu būves uzņēmumiem nereti izskan viedoklis par to, ka daļa no Latvijas tiltiem jau ir kļuvuši bīstami un būtu nekavējoties jāremontē vai jāslēdz.

• LVC: Tiltu stāvoklis bēdīgs, bet par bīstamību vēl nav pamata satraukties
• Vairums ceļu nepieder valstij
• Pašvaldības var cerēt uz valsts un ES naudu
• "Ceļinieki" atturīgi pieņem uzņēmēju prasības saskaņot ceļu remontus ar viņiem

LVC: Tiltu stāvoklis bēdīgs, bet par bīstamību vēl nav pamata satraukties

Tilts pār Auces upi uz autoceļa, kas savieno Tukumu un Jelgavu, ir viens no tiem daudzajiem Latvijas tiltiem, uz kuriem ir noteikti ierobežojumi. Šajā gadījumā tilts ir pārāk šaurs divjoslu autoceļam, tāpēc tajā jāpārvietojas uzmanīgi. Savukārt gājējiem un velosipēdistiem tilts ir nedrošs, jo tam nav atsevišķas ietves. Bet, aplūkojot tilta margas un balstus, neredz nekā tāda, kas raisītu bažas – lai gan betona balsti vietām ir apdrupuši, klausoties tilta apakšā, nedzird nekādus neparastus trokšņus vai arī pārmērīgu tilta šūpošanos.

"Nepieciešamības gadījumā uz šiem tiltiem, kas ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, tiek ieviesti dažādi ierobežojumi – tie var būt masas ierobežojumi vai kādu gabarītu ierobežojumi. Tie var būt ierobežojumi gājējiem atsevišķos gadījumos," drošības aspektus īpašos gadījumos skaidro VAS "Latvijas Valsts ceļu" (LVC) pārstāve Anna Kononova.

Viņa uzsver – kopumā, par spīti uz tiltiem noteiktajiem ierobežojumiem, par to bīstamību pamata uztraukties nav. Tie tiek pārbaudīti pietiekami bieži un ne vienmēr ierobežojumi ir saistīti ar nestspēju. Proti, tie var būt saistīts arī faktu, ka tilts kļuvis pārāk šaurs vai arī ir nepiemērots gājējiem.

Tāpēc, lai gan finansējums tiltiem un ceļiem ir pārāk mazs, runāt par daudzu tiltu slēgšanas nepieciešamību nebūtu korekti, uzsver Kononova.

"Nekavējoties slēgt tiltu parasti nākas kādu dabas stihiju gadījumos: ja ir kādi plūdi, kas izskalojuši pamatus, vai arī gadījumos, ja ir notikušas kādas īpaši smagas avārijas, vai arī zem tilta ir nogāzusies kāda kravas tehnika," viņa atzīmē.

Vairums ceļu nepieder valstij

Savukārt pārvads uz Liepājas šosejas pār Jelgavas – Tukuma dzelzceļu, ir viens no tiem objektiem, kurā skaidri redzams – nav gluži tā, ka valsts būtu tiltus atstājusi novārtā. Šeit ir svaigi pabeigti remontdarbi, jauns, kvalitatīvs uzbērums un kvalitatīvs asfalts. Lai gan uz tilta nav gājēju ietves, gājēji var izmantot ceļa nomales, kuru no automašīnu plūsmas atdala izturīga, jauna barjera.

"Kopumā šogad darbi norit uz aptuveni 40 tiltiem - gan uz lielākiem, gan uz mazākiem. Lielākos es jau nosaucu - tie ir uz Liepājas šosejas. Taču darbi notiek arī uz tilta pār Tartaku Aglonā, un uz daudziem citiem tiltiem. Pagājušajā gadā ir pilnībā pārbūvēts tilts pār Mazo Juglu, braucot no Rīgas uz Ērgļiem, netālu no Upesciema," viņa uzskaita.

LVC pārstāve vienlaikus gan uzsver, ka kopumā uz lielākajiem valsts autoceļiem, kuru remontam iespējams piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, tiltu, pārvadu un caurteku remonts notiek vienlaikus ar ceļu remontu.

Tomēr būtiska daļu no tiltiem atrodas arī uz pašvaldību un citu īpašnieku ceļiem. "Latvijā kopumā visu ceļu kopējais garums ir 70 000 kilometru, un no tiem valsts pārziņā ir 20 000 kilometru ceļu, tostarp arī tilti, un tie kilometri, kurus veido tiltu kopējais garums," saka Kononova.

"Pārējie tilti un arī ceļu kilometri pieder citiem, dažādiem īpašniekiem – pašvaldībām, privātpersonām un arī juridiskajām personām, mežniecībām," viņa saka.

Lai gan kopumā LVC pārzina situāciju arī uz citu īpašnieku ceļiem, par to infrastruktūras drošību un iespējamajiem ierobežojumiem jau ir atbildīgi paši īpašnieki, uzsver Kononova. "Ceļu īpašnieki pilnībā atbild par ceļa uzturēšanu, par tā tehnisko stāvokli un drošību. Protams, tāpat kā lielajās pilsētās ceļus uztur pilsētu pašvaldības, tāpat arī novados par turienes ceļiem atbild pašvaldības," pauž LVC pārstāve.

Pašvaldības var cerēt uz valsts un ES naudu

Tomēr tieši pašvaldībām, kuru pārziņā ir lielākā daļa autoceļu tīkla, tiltu uzturēšana ir krietni smagāks uzdevums.

Tradicionāli pašvaldības saņem mazāko daļu no valsts finansējuma ceļiem un tiltiem, un tām nav būtisku iespēju piesaistīt papildu līdzekļus.

Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis, tiekoties ar satiksmes ministru Anriju Matīsu ("Vienotība"), norādīja, ka pašvaldību transporta infrastruktūras finansēšana būtu jāizvirza starp valsts prioritātēm, jo bez tām citu prioritāšu - piemēram, drošības - veicināšana nav iespējama. "Neviena no tām četrām prioritātēm bez ceļiem nevarēs funkcionēt. Ja nav ceļu, tad arī tās prioritātes var nefunkcionēt. Tas ir valdības jautājums," saka Jaunsleinis.

Tiesa, Matīss solīja, ka jau nākamā gada budžetā paredzēti papildu 35 miljoni eiro, no kuriem būtiska daļu saņems tieši vietējie ceļi un uz tiem izvietotie tilti. "Nākamā gada budžetā mēs papildus esošajai bāzei prasām 35 miljonus, no kuriem lielākā daļa ir vietējiem ceļiem, plus tiltu sakārtošanai,"" uzskaita ministrs.

"Pašvaldību bilancē ir ļoti daudz tiltu, kas ir avārijas stāvoklī un kas būtu principā jāslēdz. Mums ir precīzas prioritātes, kuri ir šie tilti, kas būtu jākārto. Kopumā tie ir 35 miljoni eiro," viņš norāda.

Jaunas iespējas pašvaldībām atjaunot vismaz daļu savā pārziņā esošo tiltu gan pavērs nupat valdībā atbalstītais noteikumu projekts, kas ceļu un uz tiem izvietoto tiltu, un citas infrastruktūras atjaunošanai paredz 126 miljonus eiro, piesaistot arī Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējumu. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Sniedze Sproģe programmai veltītajā seminārā uzsvēra, ka projektu ietvaros tiltus vai caurtekas būs iespējams remontēt kā daļu no ceļa kompleksa. "Ko tad var to ceļu sakarā būvēt vai pārbūvēt? Visu to, kas ir autoceļu kompleksā. Nevar paņemt vienu pašu caurteku vai tiltu izraut [no visa ceļa] (..)," viņa skaidro.

Pēc Sproģes teiktā, pretendējot uz šo atbalstu ceļa vai tilta būvniecībai, pašvaldībām arī būs jārēķinās, ka atbalsta programmas galveno mērķi – uzņēmējdarbības atbalstu un apdzīvotības saglabāšanu. "Ar projekta īstenošanu ir jāsasniedz pasākuma mērķis - atbalsts uzņēmējdarbībai. Veidojiet šos savus kritērijus tā, lai ir atbalsts uzņēmējdarbībai un apdzīvotības saglabāšanai. Skolēnu vizināšana autobusos ir apdzīvotības saglabāšana," viņa mudina.

"Ceļinieki" atturīgi pieņem uzņēmēju prasības saskaņot ceļu remontus ar viņiem

Apstiprinot programmu valdībā, spilgti iezīmējušās arī atšķirīgās uzņēmēju un pašvaldību intereses. Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua norādīja, ka lauksaimnieku organizācijas vēlējušās, lai programmas ietvaros atbalstīto ceļu un tiltu remontu projekti obligāti būtu jāsaskaņo ar vietējiem lauksaimniekiem.

"Viņi grib, lai mēs skaidri un gaiši ierakstām noteikumos, ka šos projektus ceļu rekonstrukcijai un būvniecībai var iesniegt tikai tad, ja gala punktā stāv zemnieku saimniecība," atzīst Lucaua.

Kopumā gan ceļu uzturētāji pret uzņēmēju prasībām par tiltu un ceļu atjaunošanu izturas neviennozīmīgi.

Lai gan tiešām Latvijā netrūkst situāciju, kad tiltu un ceļu ierobežojumu dēļ uzņēmēji cieš zaudējumus, vienlaikus arī starp pārvadātājiem netrūkst tādu, kas regulāri pārkāpj likumā noteiktos tiltu un ceļu nestspējas ierobežojumus, pārslogojot infrastruktūru.

Kā sevišķi satraucošu LVC min faktu, ka šādi pārkāpumi ir vērojami pat uz nupat uzceltā Liepājas šosejas pagaidu tilta pār Lielupi, jo atšķirībā no citiem tiltiem, pagaidu tiltam var pietrūkt nepieciešamās drošības rezerves.